Dūmvadu tīrīšana ir svarīgs priekšnoteikums drošībai un ilgam apkures ierīču kalpošanas laikam. Iedzīvotājiem, kuri siltumu savos mājokļos nodrošina ar kurinot krāsnis, noteikti jāpievērš uzmanība ugunsdrošībai. Sākot ar dūmvadu tīrīšanu un krāšņu un skursteņu tehnisko stāvokli, līdz drošai kurināmā uzglabāšanas vietai. Regulāra dūmvadu tīrīšana ir priekšnoteikums drošībai, dūmvada efektīvai darbībai un ilgam kalpošanas laikam.
Lai izvairītos no nelaimes un varētu nodrošināt nepieciešamo siltumu mājokļos, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, regulāri jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Neiztīrītu sodrēju dēļ, apkures ierīcēs, pasliktinās vilkme, tās dūmo, un nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma atdevi.
Vislielākās ugunsnelaimes rodas, tad, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji. Sodrējiem degot, skurstenī veidojas ļoti augsta temperatūra ( līdz pat 1000 grādiem un vairāk ), savukārt skursteņu ejās veidojas augsts spiediens. Ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var nonākt mājā un izraisīt ugunsgrēku. Aizdegoties sodrējiem metāla skurstenī, notiek skursteņa pārkaršana un tas izraisa metāla deformācijas un izolējošā materiāla struktūras izmaiņas.
Sodrējus no ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīces un iekārtas dūmvada tīra pirms pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novmebrim), kā arī vienu reizi apkures sezonā (no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam). Ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce un iekārta ir apkures ierīce un iekārta, kura neakumulē (sevī neuzkrāj) siltumu ilgāk par trim stundām.
Dūmvadu un cietā un šķidrā kurināmā apkures ierīci un iekārtu, kas nav ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce, tīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim).
Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaudi.
Ekspluatācijas laikā šķidrā kurināmā apkures iekārtām un ierīcēm, kā arī apkures iekārtām un ierīcēm, kurās par kurināmo izmanto gāzi, dūmvadu pārbauda un attīra šādos termiņos:
- ķieģeļu dūmvadu – ne retāk kā reizi gadā;
- ķieģeļu dūmvadu ar oderējumu – ne retāk kā reizi divos gados;
- keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados;
- metāla dūmvadus un dūmvadus, kas izbūvēti no materiāliem, kuri nav minēti iepriekšējos 3 punktos , – ne retāk kā reizi divos gados.
Ugunsnelaimi var izraisīt gan degoša malka, gan arī kvēlojošas ogles vai izdedži. Tādēļ vērts padomāt par droši izdedžu un ogļu izbēršanas vietu. Ugunsdrošības noteikumi aizliedz nenodzēstus izdedžus un ogles izbērt dzīvojamo ēku tuvumā. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par 10 metriem no ēkām un būvēm. Tāpat ievērojiet, ka kurtuves un virtuves pavarda priekšā grīda jāpārklāj ar nedegoša materiāla loksni. Speciālisti iesaka izmantot skārda loksni, kuras izmēriem jābūt vismaz divreiz lielākiem par kurtuves aili.
Kurināmie materiāli, kā ogles un kūdra, kam piemīt pašaizdegšanās spēja, noteikti jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos un ne tuvāk par 10 metriem no ēkām vai būvēm. Ugunsdrošības ievērošana, pirmkārt, ir atbildība par saviem tuviniekiem, kaimiņiem un līdzcilvēkiem. Elementāra piesardzība nozīmē vairāku aizliegumu ievērošanu :
- novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā ne tuvāk par 1,2 metriem;
- neatstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
- nenovietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus;
- nekurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
- neizmantot vēdināšanas kanālus, kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
- neizmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
- nepārkurināt krāsnis un apkures ierīces.
